Ko darīt ja sakoda čūska(Odze)?

Foto:naturephoto-cz

Latvijā ir 3 čūsku sugas, bet tikai viena no tām ir indīga un tā ir odze. Parastā odze (Vipera berus). Vienīga indīgā čūska Latvijā! Viņas var atpazīt pēc zigzagveida raksta (citreiz raksts var būt ar taisniem galiem) uz muguras. Pēc nokrāsas viņas var būt dažādas - pelēkas, tumšas kā ari odze var būt pilnīgi melna, bez nekāda zīmējuma .Pēc pārziemošanas odzes parādās virs zemes parasti aprīlī vai maijā. Vasarā kā slēptuvi odzes izmanto citu dzīvnieku alas, satrūdējušu celmu tukšumus, mīl mitināties starp akmeņiem, mežmalās, meža ceļu malās, izcirtumos, krūmājos, sagulējušajā pagājuša gada sausā zāle, sienā. Odzi var sastapt arī pie ūdens krātuvēm, tā kā šis čūskas neslikti peld. Odzes var iemitināties arī pamestās celtnēs zem veciem celtniecības materiāliem. Augustā un septembra sākumā odzes sāk dzemdēt dzīvus mazuļus.

Riska zonas

Foto:naturephoto-cz

Čūskas ir aktīvākas dienas laikā, mīl sildīties saulītē: uz akmeņiem, uz taciņām, uz celmiem, uz puduriem. Vasaras siltajās naktīs viņas ir īpaši aktīvas, var atrāpot pat līdz ugunskuram.

Pamanot čūsku, nevajag tai tuvoties, aiztikt vai kaut kā citādi viņu kaitināt. Jo čūska kož tikai tad, ja ir apdraudēta vai tai ir uzkāpts virsū, kā arī tad, ja tā tiek ņemta rokās.

Satiekoties ar cilvēku odzes parasti cenšas laicīgi aizrāpot. Tā kā čūska skaņu uztver caur vibrācijām, sajūtot vibrāciju, ko izdala tuvojošies cilvēka soļi, čūska cenšas laicīgi aizrāpot. Tāpēc staigājot pa mežu ,jāiet ar smagiem soļiem, stingrāk piesitot kājas pie zemes. Pa mīksta kūdraino augsni vai tikko uzrakto zemi , vibrācijas gandrīz neizdalās un čūskai citreiz neizdodas laicīgi aizmukt.

Negaidīti pārsteigta čūska ieņem aizsardzības pozu, viņa šņāc, metās virsū ar brīdinājušiem lēcieniem, kā arī seko kodiens, uz kuru viņu izprovocē kustības no apdraudējušā objekta. Tāpēc satiekot odzi palieciet mierā, neveiciet straujas kustības.

Jāuzmanās arī savos piemājas dārzos un lauku sētās, jo sākoties karstam laikam odzes kļūst ļoti aktīvas un var aizrāpot daudz tālāk no savam ierastajām dzīvesvietām (purviem, mežiem).

Foto:herps.nature4stock

Kad iekosts, kas notiek?

Jo tuvāk kodiens galvai, jo bīstamāks. Čūskas koduma vietā redzamas divas lielākas un divas mazākas četrstūrī novietotas  brūcītes. Kodums uzreiz izraisa stipras augošas sāpes. Pavasarī odzes inde daudz toksiskāka nekā vasarā.

Vietēja reakcija parādās uzreiz pēc odzes koduma: sakosta ķermeņa vieta paliek apsārtusi, kļūst karsta, uz augšu no koduma vietas sāk parādīties tūska, sakostā ķermeņa vieta sāk piepampt.

Kopēja reakcija parādās pēc 15-20 minūtēm, bet var parādīties arī uzreiz. Sāk sāpēt un griezties galva, parādās vājums, slikta dūša, vemšana, kļūst grūtāk elpot, stipri sitās sirds, caureja. Pietūkums sakostā ķermeņa vietā izteikti palielināsies, āda kļūs zilgani violeta.

Ko darīt?

Foto:fieldherpforum

Ja ir iedzēlusi odze, cietušo jānogulda, nekavējoties jāizsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību - zvanot uz tālruni 113, jo odzes kodums var izraisīt smagu alerģisku reakciju. Jāpalīdz cietušajam nomierināties. Nedrīkst sakosto ķermeņa daļu kustināt, tas ir būtiski, jo kustība paātrina asinsriti, līdz ar to arī indes izplatīšanos. Sakosto roku vai kāju jāpaceļ uz augšu, tas arī mazinās iespēju ātrākai indes izplatīšanai pa organismu. Pie koduma vietas jāpieliek kaut ko aukstu (ledu, augstu termoforu), tas mazinās tūsku, kā arī sašaurināsies asinsvadi apkārt koduma vietai, kas arī neļaus indei ātri izplatīties. Var iedot cietušajam 1-2 pret alerģijas tableti, piemēram: „Tavegīlu” vai „Suprastīnu”. Cietušajam jāsaglabā mieru un daudz jādzer ūdeni.

 Nekāda gadījumā nelietot alkoholiskus dzērienus, nedrīkst likt žņaugās (žņaugu ir vērts likt tikai uz īsu brīdi, piemēram, kamēr sagatavojiet sērumu, ja tas ir paņemts līdzi). Nav ieteicams piededzināt koduma vietu ,kā arī nav ieteicams atgriezt koduma vietu, lai izsūktu indi.

Lai izvairītos no čūskas kodiena, ejot mežā, staigājiet gumijas zābakos, kuros apakšā ir pavilktas vilnas zeķes. Velciet stingras bikses, piemēram, džinsus.

Nestaigājiet pa mežu vai pļavām ar basām kājām. Lasot ogas vai sēnes, krūmājus labāk paplest ar garu koka palīdzību. Pirms pietupties pie kāda satrūdējuša celma, drošībai pabakstiet to ar koku.